Lapas

2013/12/27

Ziemsvētku eglītes rotājums

Šogad pamēģināju taisīt eglīšu rotājumus pati. Kā pamudinājums tam - neskaitāmie foto internetā un saņemtais rotājums-kaķis no Lienas. Paldies tev, Liena :)

Tāds lūk kaķis dāvanā ar pūkainu punci.

2013/12/12

Garie velo mokasīni


Sniegs ir klāt. Sākumā pavisam pūkains un viegls. Pēc pāris dienām jau pārvēršas par ūdens putru, ko nevar ne apkārt apiet, ne pāri pārkāpt. Tieši šajā brīdī noder labs apģērbs - garie mokasīni.
Nedaudz pamainīju piegrieztni salīdzinot ar iepriekšējiem mokasīniem, arī pagarināju tos līdz ceļiem.
Šī nebūs instrukcija pa soļiem kā tie jāšuj, bet neliels detaļu apraksts, jo pie ideālās mājās šūtu mokasīnu versijas neesmu vēl nonākusi. Pēc pirmās dienas lietošanas saņēmu vairākas rekomendācijas kā un ko pamainīt.

2013/11/27

Filmas

Šoreiz padalīšos ar filmām, ko ilgākā laika periodā esmu noskatījusies saistībā ar modi/ šūšanu/ foto tēmām. Secība nav būtiska.


  • Coco Before Chanel - ir vērts noskatīties kaut vai tikai tāpēc, lai ierasto Odriju Totū ieraudzītu nedaudz skarbākā tēlā nekā Amēlija. Skaties, ja vēlies saprast no kurienes nāk vīrišķīgas apģērbu detaļas, bikses, jūrnieku stils.
  • The Great British Sewing Bee - Britu 'realitātes' šovs, kurā savā starpā sacenšas neprofesionāli šuvēji. Ir vairākas lietas, kas man tīk šajā šovā - vēsturiskās atkāpes un skatītāja iepazīstināšana ar šūšanu mājās, katrs dalībnieks tiek personīgi iepazīstināts ar skatītāju, visi dalībnieki liekas cilvēki, tādi paši kā es un tu, neliela pamācība, kas sagatavota katrā sērijā kādam mini-šujam-projektam. Un lieku galvu ķīlā, ka pēc šova noskatīšanās daudziem (ieskaitot mani) radīsies vēlme pašiem ieprovēt roku kaut ko radīt. Pēc jaunā gada iespējams YouTube būs pieejama otrā sezona, visu pirmo sezonu skatījos šī gada sākumā.
  • Bill Cunningham New York - fantastiska dokumentāla filma par unikālu personību, fotogrāfu, kas aizsācis ielu modes fotografēšanu Ņujorkā. Un nē, viņā nav ne grama augstprātības, izlutinātības vai snobisma. Viņš vienkārši ir fotogrāfs, ne vairāk un ne mazāk.
  • Project Runway - 'realitātes' šovs ko vērts paskatīties, ja vēlies saprast kas ir un kas nav labs dizains. Līdzīgi kā ar topmodeļu šovu, pirmā sezona ir interesanta, bet pārējās vairs ne tik ļoti, jo šovs tiek veidots pēc gandrīz vienādas formulas visās sezonās. Atskaitot pirmo, pārējās sezonās aprobežojos ar pēdējo 3 sēriju noskatīšanos. Pēc noskatīšanās sapratu, ka man noteikti kādu dien būs jāiemēģina piegrieztņu veidošana ne tikai ar aprēķinu metodi un zīmuli un lineālu, bet arī liekot audumu tieši uz manekena - mulāžas metode.
  • Gia - mākslas filma par vienu no pirmajām top-modelēm. Ne tik ļoti par modeles darbu vai fotografēšanos, cik par personību vārdā Gia. Skaties, ja patīk Andželīna Džolija.
  • America's Next Top Model - nu ko lai saka, noskatoties vienu sezonu, visas pārējās ir garlaicīgas, jo sērijas veidošanas formula ir viena un tā pati, tāpēc skatījos tikai to sadaļu, kur žūrijas locekļi dod savu vērtējumu šova dalībniecēm. Beigās arī tas kļuva apnicīgi un skatījos tikai katras sezonas pēdējo sēriju. Ir vērts iemest aci, lai gūtu nelielu ieskatu modes fotogrāfijā, radošajā procesā ko veic foto sesiju organizētāji, lai nojaustu ko nozīmē un ar ko atšķiras modes fotogrāfija ASV un Eiropā.
  • Vivienne Westwood (1990) - dokumentālā filma par lielisko modes mākslinieci, viņas provokāciju modes pasaulē un ko tas viss nozīmē viņai un mums. 
  • Vivienne Westwood - Do It Yourself - tā pati māksliniece, viņas portrets vairāk kā 20 gadus vēlāk. Abas filmas par Vestvudu fantastiskas, ja vēlies iepazīties ar kādu no modes māksliniekiem gandrīz personiski.
  • The September Issue - dokumentālā filma par Vogue žurnāla numura tapšanu un tās galveno personu Annu Vintūru. Vintūra tā arī paliek diezgan mistiska persona, bet tā tam ir jābūt un jāpaliek. Bez nožēlas.
  • The Secret World of Haute Couture - dokumentālā filma par atsevišķu universu, kas saucās augstās modes pasaule. Un nē, parastajiem mirstīgajiem tajā nav lemts iekļūt, tikai noskatīties uz to no malas. Kaut gan no otras puses, tā īsti nesaskatīju iemeslu, kāpēc lai es tur gribētu būt. Izmēģināt - jā, bet ik dienas dzīvot tajā - nē.

2013/09/26

No kara uz mieru - aksesuāri

Nenoliedzu, izstādes 'No kara uz mieru' kleitas vai gāž no kājām ar smalkumu, bet šoreiz mani absolūtie favorīti bija aksesuāri - somiņas, kurpes, galvas rotas. Un no kādiem materiāliem tas tika taisīts - krokodilāda, čūskāda, koks..... Un kādas tik nebija cepures tajā laikā, jeb pareizāk būtu teikt - galvas rotas, jo daudzas pēc cepurēm nemaz īsti neizskatās un nepilda cepuru funkciju - sildīt un pasargāt no vēja. Un kādi silueti - lapsenes viduklis, kupla svārku un krūšu daļa. Dažas kleitas ne vizuāli, bet sajūtu līmenī atgādināja par vecmammas skapja saturu atskārstot, ka viņa tam laikam ģērbusies stilīgi.

Sāksim ar šīm kurpēm, konkrēti - kas atrodas papēža daļā.

2013/09/12

Cepure

Tematiskam pasākumam veltīta cepure. Šī konkrēti pēc izmēriem domāta bēbjiem, bet nav nekādu iemeslu, lai to nevarētu uzšūt pieaugušam cilvēkam.

2013/08/23

Festivāls Rīgas Tekstilmozaīka - ideju bumba

Vakar tikai atklāju, ka Rīgas Tekstilmozaīkas festivāls iet pilnā sparā un nupat pēdējās dienas palikušas, lai paspētu paskatīties un smelties (špikot) idejas ko atzīmēt ideju blociņā.

Sazīmēju vairākas grupas ar darbiem, ko varētu nosaukt šādi - Potenciālais šujamprojekts, Skaistie mākslas darbi, O - ideja! Lielā foto kamera nebija līdz, bet tīri labi izdevās notvert būtisko arī ar telefonā iebūvēto. Neesmu telefonkameru fans, bet šoreiz - jā, ļoti labi noderēja.

Potenciālais šujamprojekts relatīvi tuvā nākotnē (atbilstoši manam pašreizējam tekstilmozaīkas šuvēja līmenim):

2013/08/18

Ofmales (Ofiss + Pludmale) bikses

Lielāko daļu šūšanas prasmes un roku ievingrināšanas apguvu Burdas šūsanas kursos. Pirmā gada standarta programmā ietilpst bikšu šūšana - tad nu lūk pirmās bikses. Ja nav uzvilktas kājās, tad esmu dzirdējusi 'komplimentus', ka tās nu reiz der tikai kādai super-raženai vecmāmiņai. Bet patiesība ir nedaudz savādāka - tās ir 38 izmēra vidēja auguma cilvēkam. Āķis slēpjas bikšu aizdarē.
Piegrieztne no mammas īpašumā esošo Burdu krājumiem - 1997.gada. Burdas kursos, tos beidzot, ir jāatrāda savi darinājumi, šīm biksēm bija gods tapt uzvilktām pēc komisijas pieprasījuma :)
Nākamreiz izvēlēšos nedaudz plānāku un plastiskāku audumu, lai mezgls skaistāk veidojas un varētu sasiet divas reizes. Šādā versijā esmu vilkusi gan uz pludmali, gan arī uz darbu, ja nav paredzēta kāda oficiāla tikšanās.

2013/08/03

Kaste - aplīmēta ar audumu


Kādus 8 gadus atpakaļ draudzene šajā kastē uzdāvināja dzimšanas dienas dāvanu. Vēlāk pašu kasti izmantoju galveno šuvēja rīku glabāšanai - dažādu veidu adatas, mazās dzirklītes, mērlenta, diedzamdiegs, mazie lineāli, krītiņi, uzpirkstenis.
Kaste bija ļoti nodilusi un visi smukie papīri, kas uz tās uzlīmēti, bija pus-noplēsti. Ķēros vērsim pie ragiem.

2013/07/29

Vasaras kleita

Tātad, kleita - šoreiz no tīras kokvilnas (paldies Inesei par skaisto audumu) pievilcīgā rakstā. Kā jau krekla postā minēju, mēģināju saskaņot savu un R. apģērbu dodoties uz svinīgu pasākumu. Šķiet tas ir izdevies.
Kad pabeidzu šūt, piemērīju un sākumā nelikās, ka fasons man piestāv, bet pamēģinot uzvilkt to pēc kāda mēneša, secināju, ka tīri labi izskatās - biju nometusi nedaudz svaru.
Šūšana bija diezgan viegla. Vislielāko laiku aizņēma piedurkņu ievietošana. Piegrieztne no Burdas. Vienīgās izmaņas veicu saīsinot piedurknes, saīsinot svārku daļu un nedaudz pielabojot augšdaļas krūšu apkārtmēru.
Dažus secinājumus veicu par to kā drēbes var optiski ietekmēt to kā tu tajā izskaties. Piemēram, uzmērot šo kleitu sapratu, ka:
  • rakstains audums vizuāli palielina krūšu daļu
  • svārki līdz pusikriem liek izskatīties gurniem smagnējākiem un augumam īsākam nekā patiesībā
  • pogu aizdare līdz augšai pievērš uzmanību zodam, nekādu dubultzodu :)

2013/07/25

A-POC - ne šūt, ne diegt

Pēdējā izstādes dienā devos uz Japāņu dizaina izstādi iekš LMA. Nebiju gaidījusi, ka atpazīšu tik daudz priekšmetu, materiālu, ideju, kuru sākums meklējams tieši starp Japāņu dizaineriem.
Pa vidu starp Honda mopēdu, 60-tajos radīto pārnēsājamo televizoru no Sony, klasisko sojas mērces trauciņu, ko redzam vai katrā Āzijas virtuves restorānā, uzdūros arī A-POC. Īsumā tas ir auduma gabals, ko var pārtaisīt par apģērbu izmantojot tikai šķēres, nekādu diegu, nekādu šujmašīnu, nekādu piegrieztņu. Issey Miyake tā radītājs.


http://thecolorainbow.files.wordpress.com/2010/10/a-poc.png

Neesmu no tiem, kas uzskata par nepieciešamu visus tehnoloģiskos sasniegumus un stilīgākās drānas iegūt savā īpašumā, bet šim iespējams es nespētu pretoties nonākot ar to 'aci pret aci'. :)

2013/07/15

Universāls apģērba gabals

Vecmammas (neizsmeļamajos?) krājumos joprojām no padomju laikiem bija saglabājies trikotāžas audums, bet ne pārāk daudz - neburzīgs, tāds kā sintētisks, bet patīkams pēc taustes, vienā virzienā staipās vairāk nekā otrā.

2013/06/27

Bikšu pārvērtības

Pagājušo gadu piedalījos 'Bikses ar stāstu' pasākumā gan kā organizators, gan arī izpildītājs. Pasākuma mērķis bija pārveidot kādas no savām visneiemīļotākajām biksēm valkājamā apģērba gabalā. Es izvēlējos neko radikālu nemainīt galvenajā bikšu konceptā - viduklis un divas staras. Tā vietā pārveidoju audumu no kā tās šūtas.
Visupirms jāmin, ka nopirku savus džinsus Cropp Town veikalā, bet izrādījās, ka tomēr esmu iegādājusies tās pāris izmērus par lielu. Kādu laiku tās netika valkātas, bet šajā pasākumā pienāca laiks to mainīt. Atcerējos, ka padomju laikā bija populāra tāda Pīšanas spēle, kur ieverot krāsaina papīra sloksnes citas krāsas papīrā, izveidojas skaists rūtiņu raksts. Šīs spēles principu izmantoju arī bikšu pārveidē.

Nepieciešams:
  • asas šķēres
  • lenta, vai auduma atgriezumi, lai izveidotu lentu
  • lineāls
  • zīmulis vai krīts
  • audums (pārveidojamais apģērba gabals)

2013/06/13

Vīriešu (?) krekls

Jūnija galvenais notikums bez Jāņiem bija draugu kāzas kurām sāku gatavoties jau mēnesi iepriekš. Gatavošanās izpaudās ne tikai kāzu dāvanas sagatavošanā, bet arī pārdomājot ko vilkt mugurā gan man gan kapteinim R.
Man vienmēr patikuši vīriešu krekli ar ielaidumu priekšpusē (nav ne jausmas kā tas saucas latviski) jo tā ir ideāla vieta kur miksēt dažādus audumus un eksperimentēt. Šo tieši uzšuvu, lai R. krekls būtu saskaņots ar manu kleitu par ko publicēšu ziņu nedaudz vēlāk. Jāpiebilst, ka pirmo reizi šuvu klasisku vīriešu kreklu. Kad jau biju tikusi pie beigām, interneta visumā un palūkojoties uz veikalā pirkto kreklu, atklāju, ka iekšpusē nevajadzētu būt redzamai nevienai atklātai vīlei, tāpat arī overlokotas vīles tur nav redzamas. Izrādās, ka viss krekls tiek sašūts ar franču vīlēm. Mācība nākamajai reizei ko atcerēties un likt lietā.
Kopumā, visgrūtākais bija ievietot piedurknes, lai sanāk gludi no ārpuses. Man ļoti patīk kā izskatās gan priekšpuses ielaidums, gan pogas, gan kā tas viss izskatās kopā, gan arī aizmugurējais trijstūrītis. Detaļas, kas prasa laiku, bet pacenšoties piedod kreklam smalkumu.
Un vēl, varu atzīties, ka vienreiz pat aizņēmos to sev, lai uzvilktu uz biznesa pusdienām. Man tīk aizņemties reizēm šo to no vīriešu garderobes :)

2013/06/10

Zīmējumi saiņojamam papīram

Laikā, kad mans šūšanas mojo (skat. pirmo rindkopu no skaidrojuma) bija galīgi izkūpējis, nodarbojos ar papīra apzīmēšanu, lai vēlāk to izmantotu iesaiņojot dāvanas.
Izrādās, nemaz tik ātri tas neiet, bet no otras puses - tas neprasa praktiski nekādus ieguldījumus - kastīti parastāko ūdens krāsu ap 1.50 ls un A3 zīmējamo papīru, pildspalvu.

Lūk daži piemēri:

2013/06/06

Kāzu dāvana

Šoreiz kāzu ielūgums bija tik veiksmīgs, ka kāzu dāvanu izlēmām gatavot ņemot par paraugu tieši kāzu ielūguma attēlu. Sākumā biju domājusi, ka man kā šuvējam tomēr ir būtiski, lai dāvana būtu ar rokām taisīta un ideālajā variantā, izšūta, bet laika trūkuma dēļ paliku pie drukāšanas. Roku pieliku tikai pie spilvendrānas šūšanas, kas kopumā aizņēma ~30 minūtes.
  • Mājās bija palikušas putuplasta bumbiņas, ko pilda spilvenos, tāpēc izdomāju, ka spilvens kāzu dāvanai būs labs.
  • Iegādājos kvalitatīvu kokvilnas audumu.
  • Palūdzu, lai ielūguma maketētājs atsūta man elektronisko attēlu, ko pēc tam ierakstīju zibatmiņā un devos pa taisno uz drukātavu. Paldies Labdrukai par kvalitatīvo darbu. Attēlu var droši mazgāt uz gludināt.
  • No attēla un pāri palikušā auduma uzšuvu spilvenu. Pildījumam izmantoju jau minētās putuplasta bumbiņas, ko iepildīju atsevišķā spilvendrānā. To attiecīgi ievietoju smukajā spilvendrānā. Tas tāpēc, lai gadījumā, ja nāktos to mazgāt, nebūtu jāmazgā arī putuplasts, pieļauju iespēju, ka tas nežūtu kā pienākas.
  • Aizmugurē pa vidu ievietoju slēpto rāvējslēdzi. 
  • Ar draugiem sametāmies jaunajam pārim un ievietojām to visu spilvenā. Paldies Reinim un Natālijai.
  • Pie dāvināšanas piekodināju, lai noteikti atver rāvējslēdzi, kad jaunais pāris tiks pie dāvanu apskates.
  • Sanāca kāzu dāvana nedaudz lielāka par A4 izmēru, ar vērtīgām 'iekšām', ir ar skaistu tematisko kāzu attēlu un atbilst maniem dāvanu kritērijiem - ar rokām taisīts (vismaz daļēji). Cerams jaunajam pārim noderēs. 

2013/04/16

Šujamkolēģis Nr 2

Kā jau minēju iepriekš, turpinājumā overloka apraksts.

Tad, ja esi kādreiz izmēģinājis overloku, negribas atgriezties pie šujmašīnu piedāvātajiem 'overloka' dūrieniem. Liekas ka to nespēj aizstāt neviens :) Mans otrs šujamkolēģis ir overloks Janome MyLock 134D.

Overloka modelis un ražotājvalsts.
Janome MyLock 134D, ražots Japānā

2013/04/12

Šujamkolēģis Nr 1

Pāris nedēļas atpakaļ uzgāju Šujmašīnas un ne tikai, kur Ilze no Sarkanās Bietes apkopo dažādu autoru iesūtītu šujmašīnu, overloku un visādu citādu šujam-ierīču aprakstus. Nolēmu arī es pievienot tam savu. Un protams, aprakstam pieklājas būt arī šeit.

Tātad, apraksts par manu šujamkolēģi no Janome.

Šujmašīnas  modelis un ražotājvalsts.
Janome Sewist 525 S, ražots Taivānā.

2013/04/08

Paklājs Nr 2 - mērķis sasniegts

Otra paklāja metode ko izvēlējos, bija, manuprāt, visvienkāršākā no visām. Apbruņojusies ar perfektu aprakstu no Of Dreams and Seams, ķēros vērsim pie ragiem.

Tas ko mainīju, bija veids, kā no auduma strēmelēm pīt bizi, kā arī neizmantoju izšūšanas apli sākumā, bet tā vietā vienkārši paklāja vidu centos šūt maksimāli blīvi.

Vispirms sagriezu 7 T-kreklus ~2cm platās strēmelēs, izvairoties izmantot lielus apdrukas laukumus, kas padara trikotāžu diezgan cietu. Tāpat izvēlējos tikai tos kreklus, kam nav sānu vīļu, lai strēmeli varēti izveidot maksimāli garu. Visu satinu kamolos lai strēmeles nav plakanas, bet lai ierullējas, kā jau trikotāžai tas pienākas.

Un tad pie pīšanas. Pirms tam sagatavojam 2 kamolus no kuriem pīsim bizi.

Uzmetam cilpu:


2013/04/07

Paklājs Nr 1 - atzīšanās

Krājumos biju savākusi diezgan daudz trikotāžas T-kreklu un sērfojot internet-visumā sapratu, ka no tiem taps paklājs.

Metodes ir dažādas - tamborēšana, pīšana, šūšana, siešana, aušana un gan jau vēl kāda, ko esmu palaidusi garām. Pirmajam paklājam izvēlējos pīšanu, gribējās nedaudz atpūsties no šujmašīnas un adatas. Vislabāko aprakstu par paklāja pīšanu atradu šeit.

Sākums bija nedaudz greizs, bet kopumā visnotaļ daudzsološs. Likās, ka instrukcijas nav pārāk skaidras, bet kad ķēros pie darīšanas, tad amats rokā.

2013/04/03

Roku sildītāji velobraucējiem - kā uzšūt?

Šeit, atšķirībā no nesenā ieraksta par roku sildītājiem, padalīšos ar informāciju par to, kā tādus var pagatavot pats.

Jā, tas nav viens no ātrākajiem darbiņiem ko veikt, jo detaļas prasa rūpību, precizitāti un pats galvenais laiku. Man izdodas to izdarīt aptuveni 4 stundu laikā, ja to daru intensīvi. Ja pati savā tempā, tad ilgāk.

Esmu nonākusi pie secinājuma, ka, jo vairāk detaļu jo jēdzīgāk šūt savā normālajā tempā, pa starpām iedzerot tēju un nomainot ierakstu plati, kas skan fonā. Rezultāts izskatīsies gana profesionāls.

Tātad.

2013/03/25

Krēslam jauna 'kleita'

  • Kādu laiku jāatsakās no krāsošanas darbiem, tāpēc lai atsvaidzinātu pāris krēslus mājās, nolēmu par labu krēsla pārvalkam. Man gan ļoti tīk daži elementi uz šī krēsla - izgrebtā koka puķe un kniedes, bet krēsla koks un ādas materiāls gan izskatās nolietoti un prasās pēc uzlabojumiem.
  • Audums no mammas padomju laika krājumiem, pēc taustes ne pārāk maigs un nav īsti piemērots apģērbiem, bet kā reiz derīgs citiem darbiem. Iekšpusē neko neliku, ne oderi, ne vatējumu. Tikai nošuvu visas vīles ar overloku.
  • Piegrieztni zīmēju pati vienkārši izmērot visas krēsla detaļas un attiecīgi zīmējot uz papīra un pēc tam pārnesot uz auduma.
  • Papildus pieliku klāt rāvējslēdzi, lai nedaudz ir kur piesiet aci. Galu galā izdevās diezgan precīzs, lakonisks un vienkāršs pārvalks.

2013/03/19

Roku sildītāji velobraucējiem

Ideja ir aizņemta no motociklu pasaules, kur moto braucēji bieži vien izmanto roku sildītājus kā alternatīvu cimdiem (piem. kā šeit).
Šie konkrēti domāti velo braucējiem.
  • Materiāli - ūdens necaurlaidīgs virsaudums, nedaudz elpojošāks zemaudums, flīsa odere, virsējā kārta sildītājam nostepēta, papildus pa virsu atstarojoša lenta, sānos rāvējslēdzis, vienā galā trikotāžas manžete, lai aukstums nepūš iekšā un tiktu pietiekami cieši nostiprināts pats sildītājs.
  • Lietošana - paredzēta likšanai uz katra stūres raga atsevišķi, sildītājs veidots tā, lai būtu ērti pārslēgt ātrumus neizņemot rokas ārā. Lai uzliktu sildītāju uz stūres raga, atveram rāvējslēdzi, uzmaucam sildītāju uz stūres tā kā redzams bildēs, veram rāvējslēdzi ciet.
  • Kam piemērots - visvairāk piemērots tiem, kas pārvietojas ar riteni ik dienas un visu cauru gadu, vai vismaz lielāko daļu no gada. Vasarā diez vai būs nepieciešams, bet rudenī, pavasarī, ziemā - o, jā! Papildus var vilkt plānos cimdiņus, ja nepieciešams.

2013/03/16

Čiepas gulta

Vecais dīvāns no lietošanas bija metams ārā, bet tā pārvalks, lai arī kļuvis bezgala pelēks un netīrs, lieti noder jaunas gultas veidošanai. Čiepa arī savu veco guļampēli bija izārdījusi, tāpēc ķēros pie lietas.

Pārvalks jau pie dīvāna pirkšanas bija skaisti apstrādāts ar vatējumu un nostepēts. Tātad pa soļiem:
  • Izgriezu vajadzīgā izmēra detaļas. 
  • Pēc detaļu izgriešanas papildus vēl visu nostepēju, lai turas stingrāk, kā zināms jaunkundzei ir tieksme pluinīt visu pēc kārtas.
  • Abas detaļas ieliku kārtīgā temperatūrā uz mazgāšanos (ja pareizi atceros +90 grādos pēc celsija, kokvilnas režīms) Ārā iznāca ne gluži sniegbalts, bet pietiekami daiļš.

  • Tālāk, pārlocīju taisnstūra detaļu gareniski uz pusēm un sašuvu garum-garu desu, vienu galu aizšuvu ciet. Audums, sašujot to divās kārtās, ir diezgan biezs, tāpēc nemaz nepūlējos atstāt vīles iekšpusē, tā vietā apstrādāju tās ar overloku (maksimāli platāko dūrienu). Ja nav overloka, tad var apstrādāt ar slīpā diega lenti, vai arī tomēr mēģināt vīles likt uz iekšpusi.
  • Apļa detaļai arī apstrādāju malas ar overloku. 
  • Abām detaļām pievienoju rāvējslēdžus. Sākumā likās, ka pietiks ar vienu supergaru rāvējslēdzi, bet izrādījās, ka tik garus vietējie veikali nepiedāvā. Izlīdzējos ar 3 īsākiem.



  • Šeit sākās mana mīļākā daļa - atradu Rīgā kur var iegādāties putuplasta bumbiņas ko izmanto spilvenu pildīšanai. Tās tad arī pildīju desā iekšā. Papildus tam paspēju vēl izpriecāties par sajūtu ko sniedz roku iegremdēšana šajā pildījumā :) Neiesaku pildīt ļoti cieši šo pildījumu, jo tad desai ejot pa apli to grūtāk būs ieveidot skaisti apaļu, tā drīzāk izskatīsies pēc ielūzuša apļa.



  • Desas galā ieliku 3 pogcaurumu lentītes (nav ne jausmas kā šo konkrēto materiālu sauc latviski, angliski - grosgrain)
  • Galu aizšuvu ciet. Skaistāk manuprāt būtu bijis, ja es mēģinātu vīles šeit atstāt iekšpusē, bet tas biezums it nemaz negribēja iet cauri šujmašīnai, tāpēc atstāju vien ārā.
  • Otrā galā desai piešuvu 3 pogas.

  • Ar rāvējslēdžiem pievienoju desu pie apļa.


  • Gulta gatava!







2013/02/18

Kastes

Pret šūšanu ir iestājusies hroniska psiholoģiska alerģija, bet tas nenozīmē, ka vizuālās idejas apstājas.
Jau kādu laiku domāju par to kā sakārtot savus šujam piederumus. Atrodot sev mājās vairāk kā 10 dažāda izmēra lielākas un mazākas kastes, nolēmu, ka tās būs gana labas lai glabātu dažādus audumus un sīkumus. Bet lai parasta kurpju kaste skaistāk izskatās, nedaudz jāpieliek roka.

Izmantotie materiāli:

  • grunts, liela ota - lai padarītu kastes baltas, tas palīdz izvairīties no tā, ka drukas krāsa spiežas cauri zīmējumam. Grunts nav obligāti jāpērk mākslinieku veikalā, to pašu var izdarīt atšķaidot PVA līmi ar ūdeni un noklājot virsmu vairākās krāsās.
  • dažāda izmēra kastes - kurpju, foto aparāta, mobilo telefonu, datora, iPad, zibspuldzes u.tml.
  • ūdenskrāsas (visparastākās, no Maxima veikala), dažāda izmēra otas, PVA līme, spīguļi, trafareti apļa formā (var izgriezt no kartona, vai vecas un nevajadzīgas plastmasa mapes), krāsaini stikliņi un stikliņu līme (no veikala Hobby Set), flomasters, šķidrais korektors (piemirsu nobildēt)





Tālākais jau no paša atkarīgs, ko un kā uz kastēm zīmēt un līmēt. Brīva vieta izpausmēm.

Šīs vienkārši nokrāsoju kādā fona krāsā (pietiekami tumšā) un pa virsu izveidoju zīmējumu ar korektoru. Ko zīmēt - man tīk elementi no senajiem latvju rakstiem, drusku nošpikoju arī no Alisa Burke bloga, zivs zvīņas kā motīvs, tamborētās vecmāmiņu galda sedziņas ..... tas var būt jebkāds motīvs ko redzam ikdienā.














Trafaretu izmantošana - šajā gadījumā izgriezu dažāda izmēra apļus no cieta kartona vai plastmasas un izmantoju tos kā trafaretus veidojot zīmējumu šai kastei. Pēc tam pamīšus izkrāsoju laukumus.






Ja ir slinkums griezt trafaretus vai negribas līnijas tik sterilas, var izzīmēt rakstu arī ar brīvu roku. Lūk, vēl nepabeigta kaste.




Ja mājās atrodas kādas pērlītes, stikliņi, mirguļi...droši izmantojam.










Šim eksemplāram man visvairāk patīk virsma - tā ir glancēta, tāpēc ūdens krāsas jāklāj biezākā slānī. Pēc nožūšanas virsma skaisti nobružājas.




Šis puķu raksts atgādināja bērnībā redzētas kleitas. Sānu daļā vēl jāpiestrādā aizpildot baltos laukumus.




Šis raksts nācis no gliemežu māju formu vērošanas, noklāju kasti pamattonī un pa virsu izzīmēju rakstu ar flomasteru.



Un vēl dažas kastes vienkārši noklātas vienā tonī vai pārejošos toņos (ar ūdens krāsām tas viegli izdarāms). Šīm iespējams vēlāk vēl pieķeršos, lai izveidotu kādu rakstu, savādāk izskatās nepabeigtas.









Tālāk jāizlemj ko katrā kastē likt - audumus, rāvējslēdžus, pogas, atgriezumus, lentas, spolītes u.tml. Un protams, lai katru reizi meklējot nepieciešamo nebūtu jāatver visas kastes pēc kārtas, jāizveido uzraksti uz katras kastes. Bet par to vēlāk.