Lapas

2013/03/25

Krēslam jauna 'kleita'

  • Kādu laiku jāatsakās no krāsošanas darbiem, tāpēc lai atsvaidzinātu pāris krēslus mājās, nolēmu par labu krēsla pārvalkam. Man gan ļoti tīk daži elementi uz šī krēsla - izgrebtā koka puķe un kniedes, bet krēsla koks un ādas materiāls gan izskatās nolietoti un prasās pēc uzlabojumiem.
  • Audums no mammas padomju laika krājumiem, pēc taustes ne pārāk maigs un nav īsti piemērots apģērbiem, bet kā reiz derīgs citiem darbiem. Iekšpusē neko neliku, ne oderi, ne vatējumu. Tikai nošuvu visas vīles ar overloku.
  • Piegrieztni zīmēju pati vienkārši izmērot visas krēsla detaļas un attiecīgi zīmējot uz papīra un pēc tam pārnesot uz auduma.
  • Papildus pieliku klāt rāvējslēdzi, lai nedaudz ir kur piesiet aci. Galu galā izdevās diezgan precīzs, lakonisks un vienkāršs pārvalks.

2013/03/19

Roku sildītāji velobraucējiem

Ideja ir aizņemta no motociklu pasaules, kur moto braucēji bieži vien izmanto roku sildītājus kā alternatīvu cimdiem (piem. kā šeit).
Šie konkrēti domāti velo braucējiem.
  • Materiāli - ūdens necaurlaidīgs virsaudums, nedaudz elpojošāks zemaudums, flīsa odere, virsējā kārta sildītājam nostepēta, papildus pa virsu atstarojoša lenta, sānos rāvējslēdzis, vienā galā trikotāžas manžete, lai aukstums nepūš iekšā un tiktu pietiekami cieši nostiprināts pats sildītājs.
  • Lietošana - paredzēta likšanai uz katra stūres raga atsevišķi, sildītājs veidots tā, lai būtu ērti pārslēgt ātrumus neizņemot rokas ārā. Lai uzliktu sildītāju uz stūres raga, atveram rāvējslēdzi, uzmaucam sildītāju uz stūres tā kā redzams bildēs, veram rāvējslēdzi ciet.
  • Kam piemērots - visvairāk piemērots tiem, kas pārvietojas ar riteni ik dienas un visu cauru gadu, vai vismaz lielāko daļu no gada. Vasarā diez vai būs nepieciešams, bet rudenī, pavasarī, ziemā - o, jā! Papildus var vilkt plānos cimdiņus, ja nepieciešams.

2013/03/16

Čiepas gulta

Vecais dīvāns no lietošanas bija metams ārā, bet tā pārvalks, lai arī kļuvis bezgala pelēks un netīrs, lieti noder jaunas gultas veidošanai. Čiepa arī savu veco guļampēli bija izārdījusi, tāpēc ķēros pie lietas.

Pārvalks jau pie dīvāna pirkšanas bija skaisti apstrādāts ar vatējumu un nostepēts. Tātad pa soļiem:
  • Izgriezu vajadzīgā izmēra detaļas. 
  • Pēc detaļu izgriešanas papildus vēl visu nostepēju, lai turas stingrāk, kā zināms jaunkundzei ir tieksme pluinīt visu pēc kārtas.
  • Abas detaļas ieliku kārtīgā temperatūrā uz mazgāšanos (ja pareizi atceros +90 grādos pēc celsija, kokvilnas režīms) Ārā iznāca ne gluži sniegbalts, bet pietiekami daiļš.

  • Tālāk, pārlocīju taisnstūra detaļu gareniski uz pusēm un sašuvu garum-garu desu, vienu galu aizšuvu ciet. Audums, sašujot to divās kārtās, ir diezgan biezs, tāpēc nemaz nepūlējos atstāt vīles iekšpusē, tā vietā apstrādāju tās ar overloku (maksimāli platāko dūrienu). Ja nav overloka, tad var apstrādāt ar slīpā diega lenti, vai arī tomēr mēģināt vīles likt uz iekšpusi.
  • Apļa detaļai arī apstrādāju malas ar overloku. 
  • Abām detaļām pievienoju rāvējslēdžus. Sākumā likās, ka pietiks ar vienu supergaru rāvējslēdzi, bet izrādījās, ka tik garus vietējie veikali nepiedāvā. Izlīdzējos ar 3 īsākiem.



  • Šeit sākās mana mīļākā daļa - atradu Rīgā kur var iegādāties putuplasta bumbiņas ko izmanto spilvenu pildīšanai. Tās tad arī pildīju desā iekšā. Papildus tam paspēju vēl izpriecāties par sajūtu ko sniedz roku iegremdēšana šajā pildījumā :) Neiesaku pildīt ļoti cieši šo pildījumu, jo tad desai ejot pa apli to grūtāk būs ieveidot skaisti apaļu, tā drīzāk izskatīsies pēc ielūzuša apļa.



  • Desas galā ieliku 3 pogcaurumu lentītes (nav ne jausmas kā šo konkrēto materiālu sauc latviski, angliski - grosgrain)
  • Galu aizšuvu ciet. Skaistāk manuprāt būtu bijis, ja es mēģinātu vīles šeit atstāt iekšpusē, bet tas biezums it nemaz negribēja iet cauri šujmašīnai, tāpēc atstāju vien ārā.
  • Otrā galā desai piešuvu 3 pogas.

  • Ar rāvējslēdžiem pievienoju desu pie apļa.


  • Gulta gatava!